9 no 10 jaunajiem darbiniekiem pastāvīgi dzīvo stresā jautājuma dēļ: “Vai pietikšu līdz algai?”

Kamēr darba devēji lauž galvu par to, kā palielināt darbinieku efektivitāti, īstā problēma var slēpties pavisam citur — bankas lietotnē.

Jauns pētījums parādīja, ka finansiālā trauksme Z paaudzes pārstāvju vidū (aptuveni dzimuši no 1997. līdz 2012. gadam) un mileniāļu vidū (dzimuši no 1981. līdz 1996. gadam) ir sasniegusi tādu līmeni, ka sāk tieši ietekmēt darba produktivitāti. Jaunie darbinieki arvien biežāk novērš uzmanību uz izdevumu skaitīšanu, kartes atlikuma pārbaudi, papilddarbu meklēšanu un mēģinājumiem saprast, kā vispār izdzīvot pastāvīgi augošo cenu apstākļos.

Galvenais stresa avots ir paredzams — dzīves dārdzība. Jau vairākus gadus tieši cenu kāpums joprojām ir galvenā problēma jaunajām paaudzēm. Vairāk nekā puse Z paaudzes un mileniāļu pārstāvju atzīst, ka finansiālu grūtību dēļ atliek svarīgākos dzīves lēmumus: mājokļa iegādi, ģimenes veidošanu vai papildu izglītības iegūšanu.

Problēma jau sen ir pārsniegusi personīgo pārdzīvojumu robežas. Kad cilvēks pārdzīvo, vai viņam pietiks naudas līdz nākamajai algai, viņam ir grūti pilnībā koncentrēties uz darbu. Pētījumi rāda, ka finansiālu stresu izjūt lielākā daļa darbinieku, bet darba devēji arvien biežāk pamana iesaistes un koncentrēšanās samazināšanos darbinieku vidū.

Situāciju pastiprina sociālie tīkli. Jaunie cilvēki ik dienu redz citu panākumus, dārgus ceļojumus, jaunas automašīnas un dzīvokļus. Uz šī fona paša finansiālais stāvoklis sāk šķist vēl sliktāks, pat ja objektīvi tas neatšķiras no vairuma vienaudžu stāvokļa.

Salīdzinājumam — bumeri (dzimuši no 1946. līdz 1964. gadam) ir nonākuši daudz izdevīgākā situācijā. Daudzi šīs paaudzes pārstāvji paspēja iegādāties mājokli un uzkrāt kapitālu vēl pirms pēdējo desmitgažu straujā cenu kāpuma, tāpēc finansiālā trauksme viņu vidū ir ievērojami zemāka.

Tajā pašā laikā daudzi jaunie darbinieki cenšas kompensēt naudas trūkumu ar papildu darbu. Apmēram trešdaļai Z paaudzes pārstāvju un ceturtdaļai mileniāļu jau ir papilddarbi līdzās pamatdarbam. Taču drošības sajūtas vietā tas bieži noved pie vēl lielāka noguruma un emocionālas izdegšanas.

Eksperti norāda, ka darba devējiem ir pienācis laiks uztvert darbinieku finansiālo labklājību nevis kā darbinieku personīgu problēmu, bet kā faktoru, kas tieši ietekmē biznesu. Ja cilvēks lielāko dienas daļu domā par rēķiniem, kredītiem un īres maksu, viņa efektivitāte neizbēgami krītas.

Sanāk paradoksāla situācija: uzņēmumi iegulda miljonus mākslīgajā intelektā, automatizācijā un jaunās tehnoloģijās, taču vienlaikus zaudē produktivitāti tāpēc, ka darbinieki vienkārši pārdzīvo par naudu. Un, kamēr dzīves dārdzība turpina augt straujāk nekā algas, šī problēma kļūs tikai pamanāmāka.