Eksperti: atsevišķa personība darbam palīdz ātrāk kāpt pa karjeras kāpnēm

Padoms «būt pašam sev» jau sen ir kļuvis par vienu no galvenajiem mūsdienu korporatīvās kultūras principiem. Tomēr bijusī ASV Slepenā dienesta aģente Evy Poumpouras uzskata, ka tieši šī ideja var traucēt efektīvam komandas darbam un mazināt produktivitāti.

Intervijā populārajam podkāstam Diary of a CEO Poumpouras paziņoja, ka darbiniekiem uz darbu jānes nevis savs «autentiskais es», bet gan profesionālā sevis versija — cieņpilna, kompetenta un orientēta uz kopējo mērķi. Pēc viņas domām, pārmērīgs uzsvars uz pašizpausmi noved pie tā, ka cilvēki sāk likt savas emocijas un uzskatus augstāk par komandas interesēm.

No prezidentu apsardzes līdz korporatīvajai psiholoģijai

Poumpouras teiktais piesaistīja uzmanību ne tikai tā skarbuma dēļ, bet arī pateicoties viņas profesionālajai pieredzei. Viņa vairāk nekā desmit gadus dienēja ASV Slepenajā dienestā, strādāja par poligrāfa speciālisti un izmeklētāju, kā arī piedalījās ASV prezidentu, tostarp Bill Clinton, George W. Bush un Barack Obama, apsardzē. Šodien viņa uzstājas kā drošības, līderības un komunikācijas eksperte.

Kā piemēru Poumpouras atcerējās vienu no pratināšanām, ko veica dienesta laikā. Pēc viņas teiktā, ja viņa rīkotos, balstoties uz savām īstajām emocijām, tad ļautu sašutumam ņemt virsroku. Tomēr, lai iegūtu informāciju un sasniegtu rezultātu, viņai bija pilnībā jākontrolē savas jūtas un jāpaliek profesionālei. Tieši šī pieredze nostiprināja viņas pārliecību, ka efektivitātei nepieciešama emocionāla disciplīna.

«Autentiskums» pret komandas darbu

Bijušās aģentes ieskatā mūsdienu autentiskuma izpratne arvien biežāk tiek reducēta uz principu «paskatieties uz mani», kamēr jebkuras organizācijas panākumi ir atkarīgi no darbinieku spējas strādāt kopīgās misijas labā.

Viņa apgalvo, ka, ja katrs sāk kolektīvā ienest savas problēmas, pārliecības un emocionālās reakcijas bez filtrēšanas, tas noved pie haosa un izpludina kopējo mērķi. Rezultātā organizācija iegūst nevis profesionāļu komandu, bet gan cilvēku kopumu, kas rīkojas pēc saviem noteikumiem.

Poumpouras uzskata, ka augsts komandas efektivitātes līmenis tiek sasniegts tad, kad darbinieki spēj uz laiku nolikt personīgās izvēles otrajā plānā rezultāta dēļ.

Taču zinātnieki nesteidzas piekrist

Neskatoties uz šādu uzskatu popularitāti dažu vadītāju vidū, pēdējo gadu pētījumi iezīmē daudz sarežģītāku ainu.

Kellogg School of Management biznesa skolas zinātnieki ir noskaidrojuši, ka iespēja darba vietā palikt pašam sev bieži ir saistīta ar augstāku darbinieku labsajūtas līmeni, labākām attiecībām ar kolēģiem un lielāku piederību uzņēmumam. Īpaši svarīgs šis faktors ir minoritāšu pārstāvjiem un cilvēkiem, kuri var izjust spiedienu savas identitātes dēļ.

No otras puses, organizāciju psiholoģijas speciālisti atzīst, ka absolūts autentiskums var radīt arī problēmas. Ja cilvēks uz stresu reaģē ar dusmu uzliesmojumiem, konfliktiem vai emocionālām vēstulēm, šāda rīcība patiešām atspoguļo viņa īstās jūtas, taču diez vai palīdz karjerai vai kolektīvam.

Jauns strīds vadības pasaulē

Diskusija ap Poumpouras vārdiem atspoguļo plašāku strīdu par to, kādam jābūt mūsdienu darbiniekam. Pēc pandēmijas daudzi uzņēmumi sāka aktīvi popularizēt psiholoģiskās drošības, atklātības un tiesību būt pašam sev ideju darba vietā. Taču vienlaikus pieaug ekspertu skaits, kas brīdina: pārmērīga koncentrēšanās uz personīgajām pārdzīvojumu var vājināt disciplīnu un mazināt komandu efektivitāti.

Iespējams, patiesība ir kaut kur pa vidu. Mūsdienu darba tirgus arvien vairāk prasa nevis atteikšanos no savas personības, bet spēju to pārvaldīt — saglabājot individualitāti, taču neļaujot emocijām un personīgajiem uzskatiem traucēt kopīgo mērķu sasniegšanai.

Tieši šis līdzsvars starp atklātību un profesionalitāti šodien kļūst par vienu no visvairāk apspriestajām tēmām personāla vadības pasaulē.