Publicēts lielākais attēls ar 60 miljoniem zvaigžņu

Eiropas astronomi prezentējuši visu laiku lielāko un detalizētāko mūsu galaktikas centrālās zonas attēlu. Kosmiskais teleskops Euclid tikai 26 stundu novērojumos spēja iemūžināt vairāk nekā 60 miljonus zvaigžņu, desmitiem miglāju, zvaigžņu kopu un 51 jau zināmu sistēmu ar eksoplanētām. Zinātnieki ir pārliecināti, ka šis uzņēmums kļūs par īstu «dārgumu karti» jaunu pasauļu meklējumos.

Lai gan teleskopa Euclid galvenais uzdevums ir tumšās matērijas un tumšās enerģijas izpēte, tā iespējas izrādījušās tik iespaidīgas, ka ierīce spēja izšķirt atsevišķas zvaigznes visblīvāk apdzīvotajā Piena Ceļa apgabalā — galaktiskajā izliekumā. Tā ir zona, kas atrodas aptuveni 26 tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes, kur zvaigžņu blīvums ir tik liels, ka lielākā daļa teleskopu redz tikai vienmērīgu, spilgtu mirdzumu.

Īpašu interesi šis attēls rada eksoplanētu medniekiem. Galaktikas centrālā daļa tiek uzskatīta par ideālu vietu gravitācijas mikrolēcošanas parādības novērojumiem. Tā rodas, kad viena zvaigzne paiet priekšā citai un ar savu gravitāciju īslaicīgi pastiprina tās gaismu. Ja ap zvaigzni atrodas planēta, tā rada tikko pamanāmu papildu spilgtuma izkropļojumu, pēc kura var atklāt pat ļoti tālas un aukstas pasaules. Tieši pateicoties šai metodei pēdējo divu desmitgažu laikā izdevies atklāt gandrīz 300 eksoplanētas.

Šo 26 stundu novērojumu laikā Euclid nepaspēja fiksēt jaunus mikrolēcošanas notikumus — tam parasti nepieciešama nepārtraukta novērošana vairāku nedēļu garumā. Tomēr iegūtie dati kļūs par savdabīgu «laika mašīnu». Kad nākotnes teleskopi šajā reģionā atklās jaunas eksoplanētas, zinātnieki varēs tās salīdzināt ar Euclid arhīva attēliem, sekot zvaigžņu kustībai, apstiprināt planētu pastāvēšanu un pat precīzāk noteikt to masu.

Īpaša loma šeit būs NASA topošajam kosmiskajam teleskopam Nancy Grace Roman. Tas veiks ilgstošus novērojumus tajā pašā debess apgabalā, bet Euclid attēli tam kalpos kā etalona atskaites punkts. Šāda divu kosmisko observatoriju kombinācija var novest pie patiesa izrāviena jaunu pasauļu meklējumos. Pēc dažu speciālistu aplēsēm, zināmo eksoplanētu skaits perspektīvā varētu pieaugt no pašreizējiem dažiem tūkstošiem līdz desmitiem, bet iespējams pat vairāk nekā 100 tūkstošiem.

Ne mazāk iespaidīgas ir arī Euclid tehniskās iespējas. Pēc izšķirtspējas tā kamera ir salīdzināma ar kosmisko teleskopu Hubble, taču vienā attēlā tā aptver debess apgabalu apmēram 270 reizes lielāku, nekā Hubble spēj ieraudzīt vienā ekspozīcijā. Pateicoties tam, astronomi ir ieguvuši unikālu mūsu galaktikas sirds panorāmu, kas vēl daudzus gadus tiks izmantota visdažādākajos pētījumos — no brūno punduru un dubultzvaigžņu izpētes līdz kosmisko putekļu sadalījumam un Piena Ceļa veidošanās vēsturei.