Baklava kļuvusi par starptautiska strīda tematu: Turcija un Azerbaidžāna iesniedza kopīgu pieteikumu UNESCO

Turcija un Azerbaidžāna iesniedza kopīgu pieteikumu par baklavas gatavošanas tradīciju iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Ja tas tiks apstiprināts, starptautisku atzinību saņems nevis pats deserts, bet ar to saistītās kulinārās tradīcijas, amatnieciskās prasmes un kultūras paražas.

Svarīgi saprast, ka UNESCO nenosaka ēdiena «izcelsmes valsti» un nepiešķir valstij ekskluzīvas tiesības uz to. Organizācija sarakstā iekļauj tieši nemateriālo kultūras mantojumu — zināšanas, tradīcijas un to nodošanas veidus no paaudzes paaudzē.

Pieteikuma iesniegšanas iemesls bija daudzus gadus ilgušie strīdi par baklavas izcelsmi. Grieķijā uzskata, ka deserta priekštecis pastāvēja jau Bizantijas impērijas laikā un bija vietējās kulinārās tradīcijas daļa ilgi pirms Osmaņu impērijas rašanās. Savukārt turku pētnieki apgalvo, ka mūsdienu baklava izveidojās tieši Osmaņu pils virtuves ietekmē XV–XVII gadsimtā, bet pēc tam izplatījās visā reģionā.

Vienlaikus lielākā daļa gastronomijas vēsturnieku ir vienisprātis, ka baklavas izcelsmi nevar piedēvēt vienai valstij. Mūsdienu recepte veidojās gadsimtu gaitā dažādu kultūru ietekmē — bizantiešu, persiešu, tjurku un Tuvo Austrumu. Tieši tāpēc šodien šī deserta savas versijas pastāv Turcijā, Azerbaidžānā, Grieķijā, Armēnijā, Balkānu valstīs, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Atšķiras ne tikai receptes, bet arī sastāvdaļas. Turcijā vispazīstamākā ir Gaziantepas baklava ar pistācijām, Grieķijā tradicionāli izmanto valriekstus un medu, bet Azerbaidžānā populāri ir varianti ar safrānu, kardamonu un lielu skaitu plānu mīklas kārtu.

Jāatzīmē, ka Turcijai jau ir starptautiska atzinība, kas saistīta ar šo desertu. 2013. gadā Gaziantep Baklavası kļuva par pirmo turku produktu, kas Eiropas Savienībā reģistrēts kā aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (PGI). Tomēr šis statuss attiecas tikai uz Gaziantepas reģionā ražotu baklavu un neattiecas uz paša deserta izcelsmi.

Ja UNESCO komiteja atbalstīs Turcijas un Azerbaidžānas kopīgo pieteikumu, nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tiks iekļautas tieši baklavas gatavošanas tradīcijas. Tas nenozīmē, ka citas valstis zaudēs tiesības uzskatīt to par savas nacionālās virtuves daļu, tomēr tas kļūs par nozīmīgu kultūras un diplomātisku panākumu Ankarai un Baku.