Turcija vērsusies Interpolā, lai izsludinātu Netanjahu starptautiskā meklēšanā

Turcija no politiskām apsūdzībām ir pārgājusi pie mēģinājuma izmantot starptautiskus kriminālvajāšanas mehānismus pret Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. 21. augustā Turcijas tieslietu ministrs Akins Gīrleks paziņoja, ka Ankara ir sākusi procedūru vēršanās Interpolā, lūdzot izdot Red Notice attiecībā uz Netanjahu un bijušo Izraēlas drošības spēku darbinieku Afeku Moskovicu. Par pamatu tam kļuva krimināllieta, ko Stambulas 11. Augstā krimināltiesa izskata pret 35 Izraēlas pilsoņiem, kurus Turcijas puse apsūdz par līdzdalību humānās palīdzības flotiles Global Sumud Flotilla pārtveršanā ceļā uz Gazu. Saskaņā ar Turcijas izmeklēšanas versiju incidents notika starptautiskajos ūdeņos un to pavadīja aktīvistu aizturēšana; starp izvirzītajām apsūdzībām ir genocīds, noziegumi pret cilvēci, spīdzināšana, nelikumīga brīvības atņemšana, kaitējuma nodarīšana veselībai, īpašuma bojāšana un transportlīdzekļu sagrābšana. Turcijas tiesa 14. jūlijā izdeva orderus Netanjahu un Moskovica arestam, pēc tam valsts Tieslietu ministrija uzdeva Iekšlietu ministrijai sākt vēršanās procedūru Interpolā, bet dokumenti tika nosūtīti arī Turcijas Ārlietu ministrijai.

Tajā pašā laikā ir svarīgi nošķirt trīs dažādus juridiskos mehānismus. Turcijas rīcībā jau ir savs nacionālais orderis Netanjahu arestam, taču, lai viņu varētu aizturēt ārpus Turcijas, Ankara mēģina izmantot starptautisko policijas sistēmu Interpolu. Ja organizācija atzīs pieprasījumu par atbilstošu saviem noteikumiem, var tikt publicēts Red Notice. Interpols skaidri uzsver, ka šāds paziņojums nav starptautisks aresta orderis: tas informē dažādu valstu tiesībsargājošās iestādes, ka personu meklē kāda valsts, un lūdz noskaidrot tās atrašanās vietu un nepieciešamības gadījumā uz laiku aizturēt līdz jautājuma par izdošanu atrisināšanai. Galīgo lēmumu par aizturēšanu pieņem valsts, kuras teritorijā atrodas meklētā persona, saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

Sarežģītākais jautājums būs pieprasījuma atbilstība pašas organizācijas noteikumiem. Interpola konstitūcija aizliedz organizācijai iesaistīties politiska, militāra, reliģiska vai rasu rakstura darbībās. Izskatot šādus pieprasījumus, tiek vērtēts, vai lietai galvenokārt ir parasts krimināls raksturs vai arī politiskā sastāvdaļa dominē pār kriminālo. Vienlaikus Interpols atsevišķi norāda, ka smagi starptautiski noziegumi — tostarp genocīds un noziegumi pret cilvēci — ir to kategoriju vidū, kuru ietvaros organizācija var sadarboties ar valstu iestādēm un starptautiskām institūcijām. Tāpēc pats politiskā konflikta fakts starp Turciju un Izraēlu automātiski nenozīmē ne pieprasījuma pieņemšanu, ne noraidīšanu: izšķiroša būs konkrētās lietas atbilstība noteiktajiem kritērijiem.

Tomēr politiskais konteksts ir ārkārtīgi svarīgs. Ankaras lēmums tika pieņemts uz Turcijas un Izraēlas attiecību krasas pasliktināšanās fona, tostarp saasinoties konfrontācijai ap Gazu un Sīriju. Izraēla noraidīja Turcijas rīcību un kritizēja prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, savukārt Ankara paziņoja par nodomu panākt Izraēlas vadītāju atbildību, izmantojot starptautisko tiesību līdzekļus. Reuters norāda, ka strīds ap Netanjahu notiek vienlaikus ar abu valstu domstarpību saasināšanos par Sīriju, kur Turcijas un Izraēlas intereses arvien biežāk saduras.

Tādējādi pašreizējam Ankaras solim galvenokārt ir juridiski politiska nozīme. Pat ja Red Notice tiks apstiprināts, tas nenozīmē automātisku Netanjahu arestu viņa nākamās starptautiskās vizītes laikā. Tomēr paziņojums var būtiski palielināt juridiskos riskus Izraēlas premjerministram valstīs, kuru tiesību akti pieļauj aizturēšanu, pamatojoties uz šādu pieprasījumu. Vienlaikus Turcija demonstrē, ka plāno pārcelt konfliktu ar Izraēlu no diplomātisko paziņojumu sfēras nacionālās kriminālvajāšanas un starptautiskās policijas sadarbības jomā.