Turcija ierobežo kuģošanu Melnajā jūrā pēc virknes uzbrukumu komerciālajiem kuģiem

Turcija sākusi ieviest ierobežojumus komerciālo kuģu kustībai atsevišķos Melnās jūras rajonos, ņemot vērā ar Krievijas un Ukrainas karu saistīto uzbrukumu straujo pieaugumu. Ankaras lēmums pieņemts situācijā, kad civilā kuģošana arvien biežāk nonāk militāro darbību zonā, bet risks kuģu apkalpēm un kravas kuģiem ir būtiski palielinājies.

Īpašas bažas Turcijas varasiestādēm radīja uzbrukumi ar Turciju saistītiem kuģiem. 3. augustā bezpilota lidaparāti uzbruka diviem Turcijas civilajiem kuģiem — Yaşar un Nadezhda, kas bija ceļā pēc izbraukšanas no Krievijas ostas Novorosijskas. Tā rezultātā tika ievainoti vairāki apkalpes locekļi, tostarp Turcijas pilsoņi. Turcijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka pilsoņu drošība joprojām ir Ankaras galvenā prioritāte.

Pēc dažām dienām situācija saasinājās vēl vairāk: netālu no Novorosijskas tika uzbrukts Turcijas kravas kuģim, uz kura atradās 22 cilvēki. Kuģis aizdegās, bet trīs apkalpes locekļi guva smagus ievainojumus. Visi uz kuģa esošie cilvēki tika evakuēti.

Ankara jau iepriekš bija pieprasījusi Maskavai un Kijivai veikt pasākumus navigācijas drošības nodrošināšanai. Turcijas valdība uzsver, ka komerciālie kuģi nedrīkst kļūt par militāro operāciju mērķiem neatkarīgi no tā, no kuras puses nāk draudi.

Melnā jūra kļūst par vienu no bīstamākajiem tirdzniecības maršrutiem

Problēmas mērogs sniedzas tālu ārpus dažiem atsevišķiem incidentiem. Saskaņā ar Reuters datiem Ukraina tikai jūlijā ziņoja par 35 uzbrukumiem kuģiem ostās un 22 uzbrukumiem kuģiem jūrā, kā arī par 67 triecieniem ostu infrastruktūrai. Salīdzinājumam: visā 2025. gadā tika reģistrēti 14 uzbrukumi kuģiem.

Tā rezultātā pārvadātāji sāk pārskatīt maršrutus, bet piegādes izmaksas pieaug. Vidējās naftas tankkuģu ekspluatācijas izmaksas diennaktī Melnajā jūrā īsā laikā pārsniegušas 300 tūkstošus ASV dolāru, lai gan vēl pirms nedēļas tās bija nedaudz virs 200 tūkstošiem ASV dolāru. Vienlaikus kara riska apdrošināšanas izmaksas, kuģiem ienākot Melnās jūras ostās, atsevišķos gadījumos sasniegušas aptuveni 2% no kuģa vērtības.

Pasaules ekonomikai tas ir īpaši būtiski, jo caur Melno jūru tiek pārvadāti milzīgi graudu, naftas un naftas produktu apjomi. Krievija un Ukraina joprojām ir nozīmīgi pasaules lauksaimniecības tirgus dalībnieki, bet Ukrainas eksporta maršruti caur Odesas apkaimi nodrošina vairāk nekā 90% valsts lauksaimniecības produktu eksporta.

Būtībā Melnā jūra pakāpeniski kļūst par vēl vienu globālu kuģošanas «karsto punktu» — līdzās Sarkanajai jūrai un Hormuza šaurumam. Turcijai, kas kontrolē Bosfora un Dardaneļu šaurumus, situācija ir īpaši jutīga: turpmāka eskalācija var apdraudēt ne tikai reģiona drošību, bet arī starptautiskās pārtikas un energoresursu piegādes.