Pasaulē jauna tendence: vecāki arvien biežāk darba intervijās piedalās savu bērnu vietā

«Mamma visu izskaidros» — joks, kas negaidīti kļuvis par realitāti. Darba devēji arvien biežāk saskaras ar to, ka jauno kandidātu vecāki ne tikai palīdz atrast darbu, bet burtiski pārņem savā kontrolē visu nodarbinātības procesu. Viņi paši atrod vakances, zvana personāla atlases speciālistiem, apspriež algu un nosacījumus, pavada bērnus uz darba intervijām un pat iejaucas sarunās, atbildot uz jautājumiem viņu vietā.

Par jauno tendenci raksta Business Insider, atsaucoties uz personāla vadības speciālistiem un karjeras konsultantiem. Pēc viņu teiktā, šādi gadījumi vairs nav izņēmums. Daži vecāki jau iepriekš sazinās ar darba devēju, lai noskaidrotu, vai amats ir piemērots viņu bērnam, citi pēc atteikuma pieprasa detalizētu atgriezenisko saiti, bet paši neatlaidīgākie piedalās tiešsaistes darba intervijās, paliekot ārpus kameras redzesloka un pasakot priekšā atbildes.

Visspilgtāk šī tendence izpaužas ASV, kur tā dēvēto «helikoptervecāku» (helicopter parents) fenomens tiek pētīts jau daudzus gadus. Saskaņā ar karjeras servisa Zety pētījumiem aptuveni 20% Z paaudzes pārstāvju vismaz reizi ir ieradušies uz darba interviju kopā ar vecākiem, bet vairāk nekā puse personāla atlases speciālistu atzīst, ka ir saskārušies ar vecāku iejaukšanos darbā pieņemšanas procesā. Līdzīgi gadījumi arvien biežāk tiek konstatēti arī Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā un Ķīnā, kur vecāki nereti ved sarunas ar darba devējiem savu pieaugušo bērnu vārdā.

Eksperti notiekošo saista ar pārmērīgas aprūpes fenomenu. Mileniāļu un X paaudzes vecāki ir pieraduši aktīvi iesaistīties savu bērnu dzīvē — sākumā skolā, pēc tam universitātē, bet tagad arī darba meklējumos. Papildu faktori ir augstā konkurence darba tirgū, ekonomiskā nestabilitāte un vecāku vēlme nodrošināt bērnam pēc iespējas ērtāku karjeras sākumu.

Tomēr darba devējiem šāda rīcība biežāk kļūst par satraucošu signālu. Uzņēmumi sagaida redzēt patstāvīgu kandidātu, kurš spēj pieņemt lēmumus, vest sarunas un uzņemties atbildību par savu darbu. Kad iniciatīvu viņa vietā pārņem mamma vai tētis, personāla atlases speciālisti sāk šaubīties, vai šāds darbinieks spēs efektīvi strādāt bez pastāvīga atbalsta.

Pat ja kandidāts saņem darba piedāvājumu, problēmas nereti turpinās arī pēc pievienošanās uzņēmumam. Personāla vadības speciālisti norāda, ka jaunajiem darbiniekiem, kurus vecāki pavadījuši visos darba iegūšanas posmos, bieži ir grūtības patstāvīgi pieņemt lēmumus, viņi izvairās no atbildības un pastāvīgi gaida detalizētus norādījumus no vadītāja. Tāpēc adaptācijas periods var aizņemt ievērojami vairāk laika.

Ziemeļkiprā oficiālas statistikas par šādiem gadījumiem pagaidām nav, tomēr priekšnoteikumi šādas tendences parādīšanās jau pastāv. Jaunieši šeit nereti turpina dzīvot kopā ar vecākiem līdz 30 gadu vecumam, ģimenes saites joprojām ir ļoti ciešas, bet darba meklēšana bieži notiek, izmantojot personīgos kontaktus un ieteikumus. Salīdzinoši nelielā darba tirgus un ierobežotā labi apmaksāto vakanču skaita dēļ vecāki nereti aktīvi palīdz bērniem meklēt darbu. Pagaidām galvenokārt tiek meklēti kontakti un sniegti ieteikumi, taču eksperti neizslēdz, ka ar laiku Ziemeļkipra varētu saskarties ar tām pašām tendencēm, kas jau vērojamas ASV un vairākās citās valstīs.

Personāla vadības speciālisti uzsver: labākais veids, kā palīdzēt pieaugušam bērnam veidot karjeru, ir nevis piedalīties darba intervijā viņa vietā, bet ļaut viņam patstāvīgi sazināties ar darba devēju, kļūdīties, gūt pieredzi un mācīties pieņemt savus lēmumus. Tieši šīs īpašības darba devēji mūsdienās vērtē ne mazāk kā profesionālās prasmes.