Ārvalstnieki ir iesaistīti 42 % Kipras nekustamā īpašuma līgumu, nevis pusē no tiem

Kipras parlaments un valdība gatavo grozījumus likumā par nekustamā īpašuma iegādi ārvalstniekiem. Runa ir par to valstu pilsoņiem, kas nav ES dalībvalstis: tiek apspriests aizliegums iegādāties zemi militāro nometņu tuvumā un ierobežojumi zemesgabalu iegādei lauksaimniecības zonās.

Par iemeslu kļuva deputātu paziņojumi, ka ārvalstniekiem pienākas puse no visiem darījumiem ar nekustamo īpašumu, bet zemesgabalu uzpirkšana pie pamiera līnijas, militārajiem objektiem, lidostām un ostām rada drošības riskus.

Iekšlietu ministrs Konstantinoss Joannu paziņoja, ka grozījumu iesniegšanas plenārsēdei termiņi ir atkarīgi nevis no valdības, bet gan no parlamenta. Lidostu tuvumā zemes iegādes un būvniecības ierobežojumi ir spēkā jau tagad un attiecas uz visiem.

Apgalvojumu par pusi tirgus analītikas uzņēmuma Ask Wire ģenerāldirektors Pavloss Loizu nosauca par vienlaikus patiesu un nepatiesu. Zemes kadastrs atsevišķi uzskaita deponētos pirkuma un pārdošanas līgumus un pabeigtās īpašumtiesību pārreģistrācijas, tāpēc šos skaitļus saskaitīt nedrīkst. 2025. gadā no 18 114 līgumiem 7 255 bija saistīti ar ārvalstniekiem, bet no 2026. gada janvāra līdz augustam — 5 562 no 13 288.

Ārvalstnieku īpatsvars līgumos ir aptuveni 42 %, nevis 50 %, savukārt pabeigtajās īpašumtiesību pārreģistrācijās tas saglabājas ap 20 %. To valstu pilsoņiem, kas nav ES dalībvalstis un uz kuriem attieksies grozījumi, pienākas aptuveni 27 % līgumu un 10–12 % pabeigto darījumu. 2025. gadā ārvalstu pircēju aktivitāte pieauga par 16,5 %, bet līgumu tirgus — par 14,7 %.

Ārvalstu pieprasījums ietekmē cenas piekrastes rajonos, jauno projektu segmentā un apbūvei paredzētās zemes tirgū, taču pieejamo datu nepietiek, lai ar to izskaidrotu mājokļu nepieejamību visā valstī. Pafosā darījumu ar ārvalstniekiem īpatsvars ir visaugstākais, tomēr cenu kāpums tur nav straujākais, savukārt Famagustas apgabalā, kur šis īpatsvars ir aptuveni 46,5 %, mājokļu cenu indekss gandrīz nemainījās.

«Ārvalstu pieprasījums ir pieaudzis, un tas ir jāuzrauga, — sacīja Loizu. — Taču drošības, mājokļu pieejamības un investīciju politikas jautājumiem nepieciešami atšķirīgi dati un atšķirīgi instrumenti.»