Sarunām par Kirēnijas nākotni sarunu procesa ietvaros

Tuvojoties 1974. gada notikumu gadadienai, grieķu kipriešu izdevums Simerini publicēja pētnieces Fanulas Argiru materiālu, kas veltīts Kipras Republikas politiskās vadības nostājas analīzei attiecībā uz Kirēnijas reģionu daudzu gadu sarunu gaitā.

Autore norāda uz neatbilstību starp partiju līderu publisko retoriku, kuri apgalvoja, ka nepieciešama visu teritoriju atgriešana, un viņu faktisko gatavību kompromisiem. Rakstā uzsvērts, ka vadošo politisko spēku divkopienu divzonu federācijas koncepcijas pieņemšana jau sākotnēji paredzēja piekāpšanos, kas apgrūtināja pārvietoto personu pilnīgu atgriešanos savās mājās.

Kā pamatojums tiek minēti atklātie Britu Ārlietu ministrijas arhīvu dokumenti. Saskaņā ar 1977. gada aprīļa diplomātiskajām ziņojumapmaiņām «divzonu kartes» nodošana turku pusei Vīnē tika sankcionēta ar arhibīskapa Makariosa piekrišanu. Britu diplomātiskajās aprindās šo soli uztvēra kā pragmatisku politiskās realitātes atzīšanu: piedāvātās robežas skaidri parādīja, ka ievērojama daļa bēgļu (pirmām kārtām no Kirēnijas) nevarēs atgriezties, un valstij būs jākoncentrējas uz viņu iekārtošanu salas dienvidos.

Publikācijā arī tiek citēti Kipras Zemes kadastra oficiālie dati no 1975. gada augusta, kurus tobrīd britu diplomāti atzina par precīziem. Saskaņā ar šo statistiku turku īpašumā esošās zemes daļa salā bija 12,3% (Kirēnijas reģionā — 12,7%), savukārt grieķu kipriešiem piederēja 61% zemes. Autore norāda, ka, neraugoties uz šiem juridiskajiem un ekonomiskajiem īpašumtiesību rādītājiem, Kipras sarunu vedēji kompromisa meklējumu ietvaros piekrita apspriest teritoriālo sadalījumu zonās, balstoties uz faktiskajiem apstākļiem, kas izveidojās pēc 1974. gada.