Kipra vēlas pievienoties Šengenas zonai, pirms atrisināta salas galvenā problēma

Nikosa Hristodulidisa valdība cenšas panākt Kipras pievienošanos Šengenas zonai, negaidot Kipras jautājuma politisku noregulējumu. Nikosijai tas nav tikai ceļošanas ērtību jautājums, bet arī svarīgs politisks rezultāts pirms 2028. gada prezidenta vēlēšanām.

2026. gada 3. jūlijā Kipras pārstāvis ES specializētajā komitejā paziņoja, ka «zaļā līnija» un britu militārās bāzes rada papildu juridiskas grūtības, taču tām nevajadzētu apdraudēt Šengenas zonas drošību. Par to raksta Grieķijas laikraksts Kathimerini.

Vienlaikus pats Hristodulidis sola būtisku progresu Kipras jautājuma noregulēšanā jau līdz 2026. gada beigām. Tātad Nikosija ir gatava pievienoties Šengenas zonai, negaidot konflikta atrisinājumu, kas gadu desmitiem noteicis salas dzīvi.

Kāpēc iepriekšējās valdības gaidīja noregulējumu?

Ne Tasoss Papadopuloss, ne Dimitris Hristofīass, ne Nikoss Anastasiadis necentās panākt pilnvērtīgu Kipras dalību Šengenas zonā, pirms būtu atrisināts Kipras jautājums. Tika uzskatīts, ka tas varētu pārvērst pašreizējo sadalījuma līniju vēl stingrākā robežā un sarežģīt sarunas.

Arī pats Hristodulidis strādāja Anastasiadisa valdībā — viņš bija valdības pārstāvis un ārlietu ministrs. Tagad viņa valdība faktiski nodala divus procesus: Kipras integrāciju Eiropā un konflikta noregulēšanu.

Šengenas zona pirms vēlēšanām — politisks bonuss?

Saskaņā ar Kathimerini informāciju Nikosija cer iegūt dalību Šengenas zonā vai vismaz konkrētu pievienošanās datumu līdz prezidenta vēlēšanām 2028. gada februārī.

Kipra jau ir eirozonā, tāpēc Šengenas zona būtu vēl viens simbolisks solis tuvāk Eiropas «kodola» centram. Iedzīvotājiem tas nozīmētu ērtākus ceļojumus, bet prezidentam — pamanāmu rezultātu pirms vēlēšanām.

Tomēr šo ceļu ātri veikt nebūs vienkārši. Saskaņā ar izdevuma informāciju neviena valsts iepriekš nav pievienojusies Šengenas zonai mazāk nekā aptuveni trīs gadus pēc politisko konsultāciju sākuma ES Padomē. Turklāt lēmums tiek pieņemts ar visu ES valstu vienprātīgu piekrišanu.

Eiropas Komisija atzina Kipru par tehniski gatavu

26. jūnijā Šengenas komiteja sniedza pozitīvu atzinumu par Kipras gatavību, bet 14. jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja attiecīgo ziņojumu. Tas balstīts 2025. gada decembrī notikušās uzraudzības misijas rezultātos.

Rezultātus ES dalībvalstu ministriem plānots prezentēt septembrī. Tomēr tehniskā gatavība ir tikai viens posms: galīgais lēmums joprojām būs dalībvalstu ziņā.

Mūsdienās Kipra un Īrija ir vienīgās ES valstis ārpus Šengenas zonas.

180 kilometru «zaļā līnija» — galvenais jautājums

«Zaļā līnija» ir ANO miera uzturētāju kontrolēta buferzona, kas sadala Kipras Republikas teritoriju un salas ziemeļu daļu.

Tā izveidojās pēc 1960. gadu konflikta, bet pēc 1974. gada 16. augusta pamiera stiepās pāri visai salai. Pašlaik tās garums ir aptuveni 180 kilometri, bet platums svārstās no dažiem metriem vecajā Nikosijā līdz vairākiem kilometriem citos rajonos. Zona aizņem aptuveni 3% Kipras teritorijas.

Tieši šī neparastā robeža liek Briselei šaubīties, cik viegli Kipra spēs iekļauties Šengenas noteikumu sistēmā.

Ko pieprasa Brisele?

Eiropas Komisija pieprasa skaidrāk nostiprināt ES tiesību aktos «zaļās līnijas» šķērsošanas punktu darbības noteikumus. Īpaša uzmanība pievērsta diviem kontrolpunktiem, kurus apkalpo britu bāzu policija.

Brisele sagaida stingrāku kontroli, lai novērstu nelegālo migrāciju un sabiedriskās kārtības apdraudējumus. Nikosijā jau izveidotas divas ekspertu grupas: viena nodarbojas ar «zaļās līnijas» tiesiskā mehānisma izstrādi, otra — ar vienošanos par britu bāzu kontrolpunktiem. Ārlietu ministrija arī koordinē visu iestāžu darbu.

Vai iedzīvotājiem kaut kas mainīsies?

Kipras varasiestādes apgalvo, ka nemainīsies.

Kipras Ārlietu ministrijas Šengenas departamenta vadītāja Filippa Karsera Hristodulidu pašreizējo posmu nodēvēja par kritisku, taču paziņoja, ka tehniskā gatavība ir jāpārvērš ES politiskā lēmumā.

Nikosijas avots laikrakstam Kathimerini apliecināja: tiem, kuri šodien likumīgi šķērso «zaļo līniju», nekam nevajadzētu mainīties.

Tomēr Brisele vēlas garantijas.

ES valstis var pieprasīt pierādījumus, ka sadalītās salas īpatnības neradīs nelegālās migrācijas kanālu caur Kipras lidostām un ostām.
Tādējādi Kipra ir nonākusi pie svarīga robežpunkta: tehniski valsts ir gatava Šengenas zonai, taču tagad Hristodulidim būs jāpārliecina 26 partneri, ka neatrisinātais konflikts salā nekļūs par problēmu visai brīvas pārvietošanās zonai.