Problemātisko kredītu īpatsvars Kiprā sarucis no gandrīz puses portfeļa līdz ES līmenim

Kipras bankas praktiski ir atrisinājušas ienākumus nenesošo kredītu problēmu: to īpatsvars no gandrīz puses visa kredītportfeļa krīzes kulminācijā ir samazinājies līdz rādītājiem, kas ir tuvi ES vidējam līmenim. Tas teikts Kipras Centrālās bankas analītiskajā materiālā, ko sagatavojis Riska analīzes nodaļas darbinieks Ksenioss Sokratuss.

Krīzi izraisīja strauja kreditēšanas paplašināšanās pēc Kipras pievienošanās ES un pārejas uz eiro. Bankas bija cieši saistītas ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un būvniecības nozari, bet, izsniedzot aizdevumus, vērtēja nevis aizņēmēja spēju maksāt, bet gan ķīlas vērtību. Kad nekustamo īpašumu cenas, ienākumi un uzticēšanās sabruka, ķīla izrādījās mazāk aizsargājoša, nekā bija cerēts, savukārt ilgās tiesas procedūras par parādu piedziņu un restrukturizācija pēc principa “pagarināt un izlikties” atlika faktisko saistību neizpildes atzīšanu.

2013. gada banku krīze ar noguldījumu apcirpšanu un kapitāla aprites ierobežojumiem padziļināja lejupslīdi. 2014. gadā Eiropas Banku iestāde ieviesa vienotus pārskatu sniegšanas noteikumus attiecībā uz problemātiskajiem kredītiem. No 2015. līdz 2018. gadam bankas izveidoja īpašas struktūrvienības darbam ar kavētiem maksājumiem, bet kopš 2018. gada attīrīšana notika straujāk: parādus sāka pārdot veselos portfeļos, un Kipras Centrālā banka par pagrieziena punktu dēvē Bank of Cyprus darījumu ar nosaukumu Project Helix.

Atjaunotās sistēmas pārbaudījums bija pandēmija: tās kulminācijā aptuveni puse aktīvo kredītu tika pakļauta maksājumu moratorijam, tomēr jauns problemātisko aizdevumu vilnis nesekoja. Centrālajā bankā to skaidro ar uzkrāto kapitāla rezervi un piesardzīgākiem kreditēšanas standartiem.

Tajā pašā laikā lielākā daļa problemātisko parādu nepazuda, bet pārgāja kredītu izpirkšanas uzņēmumiem: tie joprojām nav atmaksāti, taču vairs neatrodas banku bilancēs, savukārt aizņēmēji turpina saskarties ar parādu piedziņas procedūrām. “Ienākumus nenesošu kredītu problēma nekad nav bijusi tikai banku rādītājs. Tas bija makroekonomisks ierobežojums,” norāda Sokratuss. Pēc viņa secinātā, bankas ir noslēgušas savu krīzes nodaļu, bet daudziem aizņēmējiem tā joprojām turpinās.