Pie Albānijas un Grieķijas robežas atrodas lielākais zināmais zirnekļu tīkls: tajā dzīvo vairāk nekā 111 tūkstoši zirnekļu

Zinātnieki Seras alā, kas atrodas netālu no Albānijas un Grieķijas robežas, veikuši neparastu atklājumu. Šeit atrasta lielākā līdz šim zināmā zirnekļu tīklu kolonija, kas klāj aptuveni 106 kvadrātmetrus — tas ir apmēram puse tenisa korta. Pētnieku aplēsēm, šajā «zirnekļu megapilsētā» dzīvo vairāk nekā 111 tūkstoši zirnekļu.

Pazemes pilsēta ar tūkstošiem tīklu

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka alas sienas ir pārklātas ar vienu milzīgu zirnekļtīklu. Patiesībā tā ir sarežģīta tūkstošiem atsevišķu piltuvveida tīklu sistēma, kas savijušies savā starpā un veido vienotu koloniju.

Pētījuma laikā zinātnieki saskaitīja, ka šeit dzīvo apmēram 69 tūkstoši Tegenaria domestica sugas zirnekļu un vairāk nekā 42 tūkstoši Prinerigone vagans sugas pārstāvju.

Zinātniska sensācija

Galvenā atklājuma vērtība slēpjas ne tikai kolonijas izmērā.

Pirmo reizi zinātnieki fiksējuši divu zirnekļu sugu līdzāspastāvēšanu, kas parastos apstākļos nedzīvo kopā. Turklāt Tegenaria domestica pārstāvji spēj medīt mazākos Prinerigone vagans, taču alā tie mierīgi līdzāspastāv, veidojot vienotu koloniju.

Kāpēc tas bija iespējams?

Pētnieki uzskata, ka pie visa vainojami neparastie Seras alas apstākļi.

Šeit valda pilnīga tumsa, bet vietējās ekosistēmas pamatu veido baktērijas, kas enerģiju iegūst no sēra savienojumiem. Ar tām barojas daudzi sīki kukaiņi, kas savukārt ir barība zirnekļiem.

Pēc speciālistu aplēsēm, alā vienlaikus var atrasties miljoniem knišļu un citu sīku divspārņu. Pateicoties šādam medījuma pārpilnībai, zirnekļiem praktiski nav jākonkurē par barību, un tas, iespējams, ļāvis abām sugām līdzāspastāvēt vienā telpā.

Kāpēc šis atklājums ir svarīgs

Pētījums parādīja, ka Seras alā dzīvojošās zirnekļu populācijas jau atšķiras no saviem virszemes radiniekiem. Zinātnieki uzskata, ka ilgstoša izolācija un ekstremālie apstākļi pakāpeniski maina to uzvedību un ģenētiku.

Šī unikālā kolonija var palīdzēt pētniekiem labāk saprast, kā dzīvnieki pielāgojas dzīvei ekstremālā vidē un kāpēc reizēm pat dabiskie plēsēji spēj mierīgi līdzāspastāvēt, ja apstākļi ļauj izvairīties no konkurences.