Kiprā aptuveni 30 tūkstoši pamestu ēku varētu tikt atjaunotas un atkal izmantotas

Kiprā ir aptuveni 30 tūkstoši ēku, kuras faktiski netiek izmantotas, taču tās varētu atjaunot un atkal izmantot. Saskaņā ar Kipras Zinātniski tehniskās kameras (ETEK) aplēsēm tas varētu daļēji atrisināt mājokļu trūkuma problēmu, jo īpaši cilvēkiem, kuri nevar atļauties iegādāties nekustamo īpašumu un ir spiesti īrēt mājokli.

Bijušais parlamenta Vides komitejas priekšsēdētājs Charalambos Theopemptou izpētīja citu ES valstu pieredzi un ierosināja pasākumus, ko varētu īstenot Kiprā.

Pēc viņa teiktā, interese par šo problēmu radās pēc pārcelšanās uz Agios Andreas rajonu Nikosijā, kur viņš atklāja lielu skaitu pamestu ēku, tostarp senas savrupmājas. Vēlāk viņš noskaidroja, ka līdzīga situācija ir raksturīga daudziem salas rajoniem.

Īrijā īpašniekiem piedāvā dotācijas līdz 50 tūkstošiem eiro neapdzīvotu objektu remontam un līdz 70 tūkstošiem eiro pamestu nekustamo īpašumu atjaunošanai. Francijā rajonos ar lielu pieprasījumu pēc mājokļiem tiek piemērots īpašs nodoklis neapdzīvotām mājām. Spānijā pašvaldības noteiktos apstākļos var palielināt nodokli par nekustamo īpašumu, kas ilgstoši netiek izmantots. Portugālē darbojas īpašs fonds ēku atjaunošanai un atkārtotai izmantošanai.

Kiprā Iekšlietu ministrija pašlaik piešķir līdz 40 tūkstošiem eiro dzīvojamā objekta ar trim guļamistabām remontam.

Theopemptou ierosina katrā pašvaldībā un kopienā kopā ar Iekšlietu ministriju un attiecīgajiem tehniskajiem dienestiem izveidot neapdzīvotu, pamestu un bīstamu ēku reģistru.

Tajā pašā laikā ēkas būtu jāsadala vairākās kategorijās: ēkas, kas rada apdraudējumu, ēkas, kuras ir piemērotas remontam, ēkas ar arhitektonisku vai vēsturisku vērtību, kā arī ēkas, kas atrodas pie skolām, autobusu pieturām, vietējiem centriem un rajoniem ar lielu pieprasījumu pēc pieejamiem mājokļiem.

Pēc Theopemptou domām, tas ļautu pašvaldībām noteikt prioritātes un sistemātiski nodarboties ar ēkām, nevis reaģēt tikai uz saņemtajām sūdzībām.

Viņš arī ierosina apvienot finansiālus stimulus ar noteiktiem īpašnieku pienākumiem. Īpašniekiem, kuri vēlas atkal izmantot nekustamo īpašumu, varētu nodrošināt paātrinātas tehniskās konsultācijas, vienkāršotas procedūras un mērķētu finansiālo palīdzību.

Kā piemēru viņš min Kiprā īstenotās programmas «Ekonomija un modernizācija», kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. Viņaprāt, līdzīgus mehānismus varētu pielāgot neapdzīvotu un pamestu nekustamo īpašumu atjaunošanai.

Šādas ēkas, īpaši tās, kas atrodas pilsētu centros un vecajos dzīvojamos rajonos, varētu izmantot pieejamiem mājokļiem, studentu kopmītnēm, maziem veikaliem, kultūras pasākumiem un citām sabiedrības vajadzībām.

Starp iespējamajiem izmantošanas veidiem Theopemptou min ilgtermiņa īri, valsts vai pašvaldību partnerību ar īpašniekiem, sociālos uzņēmumus, kā arī neizmantotu pašvaldību ēku pārveidošanu.

Maziem un vidējiem remontdarbiem viņš ierosina ieviest paātrinātu atļauju izsniegšanas procedūru. Pēc viņa teiktā, daudzām ēkām nav nepieciešama vērienīga rekonstrukcija. Vairākos gadījumos pietiek veikt konstrukciju pārbaudi, likvidēt bīstamus materiālus un atkritumus, veikt pamata remontu, uzlabot energoefektivitāti, nodrošināt pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un atjaunot nepieciešamās komunikācijas.

Theopemptou arī uzskata, ka nepieciešams publiskot datus par reģistrēto pamesto ēku skaitu, par bīstamām atzīto objektu skaitu, kā arī par to, cik ēku ir attīrītas, salabotas, atkal nodotas ekspluatācijā vai izmantotas sociālajām vajadzībām.

Viņaprāt, šāda sistēma padarīs pašvaldību darbu pārredzamāku un vienlaikus palīdzēs tām saņemt finansējumu objektu atjaunošanai.