Kiprā strauji dārgāki kļūst būvmateriāli, ceļot arī mājokļu cenas

Kipras nekustamo īpašumu tirgū fiksēts jauns spiediena vilnis: būvmateriālu cenas ir pieaugušas par 10% tikai divu mēnešu laikā un par 35% pēdējo piecu gadu laikā, kas neizbēgami noved pie gatavo dzīvokļu un māju sadārdzināšanās. Pēc Kipras Būvuzņēmēju asociāciju federācijas (OSEOK) prezidenta Steliosa Gavriila teiktā, šī tendence, kas sākās Ukrainas konflikta un enerģētikas krīzes dēļ, turpinās uz ģeopolitiskās spriedzes fona Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpuma apstākļos. Īpaši jūtami dārgākas kļūst dzelzs, alumīnijs un tērauds, bet papildu spiedienu rada oglekļa emisiju kvotu izmaksu pieaugums, kas ietekmē izejvielu ražotājus; oficiālā statistika apstiprina, ka 2026. gada aprīlī būvmateriālu cenu indekss sasniedza 120,67 punktus.

Neraugoties uz augošajām izmaksām, aktivitāte tirgū visā salā saglabājas augsta: Larnakā pārdošanas apjomi pieauguši aptuveni par 40%, Nikosijā — par aptuveni 30%, bet Limasola un Pafosa arī uzrāda pozitīvu dinamiku. Augošo pieprasījumu galvaspilsētā nosaka vietējo pircēju un ārvalstu investoru interese, ko piesaista pieejamākas cenas un augsta biznesa aktivitātes koncentrācija. Vienlaikus nozare saskaras ar nopietnu darbaspēka trūkumu pieredzējušu speciālistu aiziešanas dēļ, kas samazina produktivitāti un palielina izmaksas, tāpēc attīstītāji ir spiesti daļēji piesaistīt strādniekus no trešajām valstīm, lai ierobežotu izdevumus.

Augsto būvniecības izmaksu apstākļos tirgus pielāgojas jaunajai realitātei, un pircēji arvien biežāk dod priekšroku nelieliem dzīvokļiem un apartamentiem ar stingrām energoefektivitātes prasībām. Mūsdienīgi A enerģijas klases dzīvojamie kompleksi, kas aprīkoti ar siltumizolāciju, saules paneļiem un «viedās mājas» sistēmām, iegādes posmā izmaksā dārgāk, taču ilgtermiņā ļauj būtiski samazināt ekspluatācijas izdevumus.