Neirobiologi ceļ trauksmi par nākotnes demences epidēmijas risku

Vai ieradums jautāt ChatGPT par pilnīgi visu kādreiz var kaitēt mūsu smadzenēm? Šādu jautājumu zinātnieki uzdod arvien biežāk, ņemot vērā straujo mākslīgā intelekta izplatību. Par iemeslu jaunam diskusiju vilnim kļuva neirobioloģes un kognitīvo zinātņu speciālistes Vivjenas Mingas intervija, kurā viņa brīdināja: pārmērīga domāšanas darba deleģēšana neironu tīkliem var vājināt vienu no galvenajiem smadzeņu aizsardzības mehānismiem pret demenci.

Kas tieši satrauc zinātniekus

Pēc Mingas teiktā, problēma nav tajā, ka MI tieši izraisa Alcheimera slimību vai citas demences formas. Risks slēpjas tā dēvētajā «hroniskajā domāšanas aizstāšanā» — situācijā, kad cilvēks arvien retāk risina uzdevumus patstāvīgi un arvien biežāk tos uztic algoritmiem.

Smadzenes darbojas pēc principa «izmanto vai zaudē». Ja noteiktas kognitīvās prasmes ilgi netiek izmantotas, attiecīgie neironu tīkli pamazām vājinās. Īpaši tas attiecas uz atmiņu, spēju koncentrēties, kritisko domāšanu un telpisko orientēšanos.

Zinātnieki aizsargmehānismu, kas palīdz smadzenēm ilgāk pretoties ar vecumu saistītām izmaiņām, dēvē par kognitīvo rezervi. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar augstu kognitīvo rezervi demences attīstības risks ir aptuveni par 35% zemāks nekā tiem, kuriem tā ir zemāka. Šī rezerve veidojas gadu gaitā, pateicoties mācībām, intelektuālam darbam, lasīšanai, uzdevumu risināšanai un pastāvīgai garīgai aktivitātei.

Ko parādīja MIT pētījums

Viens no pēdējo gadu visvairāk apspriestajiem pētījumiem bija MIT Media Lab speciālistu darbs ar nosaukumu «Your Brain on ChatGPT». Eksperimentā piedalījās 54 cilvēki, kurus sadalīja trīs grupās: vieni rakstīja esejas patstāvīgi, citi izmantoja meklētājprogrammas, bet trešie — ChatGPT. Darba laikā smadzeņu aktivitāte tika mērīta ar elektroencefalogrāfijas palīdzību.

Rezultāti izrādījās negaidīti:

— ChatGPT lietotājiem tika novērota visvājākā neironu aktivitāte;

— viņu smadzeņu savienojumi bija mazāk izteikti salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem;

— apmēram 83% dalībnieku nespēja atcerēties nevienu frāzi no tikko uzrakstītā teksta;

— daudzi atzīmēja vājāku piederības sajūtu saviem darbiem.

Pētījuma autori šo efektu nodēvēja par «kognitīvo parādu» — cilvēks saņem ātru rezultātu, taču samaksā ar mazāku smadzeņu iesaisti mācīšanās un iegaumēšanas procesā.

Taču ir būtiska piebilde

Neskatoties uz skaļajiem virsrakstiem, zinātnieki uzsver: pagaidām nav pierādījumu, ka ChatGPT lietošana izraisa demenci. MIT pētījums bija sākotnējs zinātnisks darbs (priekšpublicējums), un vairāki speciālisti vēlāk norādīja uz metodoloģijas ierobežojumiem un nelielo izlases apjomu.

Tāpēc apgalvojumi, ka «MI izraisa Alcheimera slimību», pagaidām ir pārspīlēti. Tomēr eksperti ir vienisprātis par ko citu: ja cilvēks sistemātiski pārstāj trenēt atmiņu, analizēt informāciju un patstāvīgi risināt intelektuālus uzdevumus, tas ilgtermiņā var potenciāli vājināt kognitīvās spējas.

Lielākā problēma — jaunā paaudze

Īpašas bažas rada fakts, ka mūsdienu skolēni un studenti sāk lietot MI jau agrā vecumā. Ja iepriekšējās paaudzes vispirms iemācījās rakstīt, rēķināt un analizēt patstāvīgi, bet tikai pēc tam ieguva piekļuvi digitālajiem palīgiem, tad daudzi pusaudži jau šodien uztver neironu tīklus kā galveno rīku uzdevumu risināšanai.

Ja šāds ieradums nostiprināsies uz desmitgadēm, sekas var parādīties tikai pēc 30–40 gadiem. Tāpēc neirobiologi aicina pētīt MI ietekmi uz smadzenēm jau tagad, kamēr tehnoloģija tikai sāk mainīt cilvēku ikdienas paradumus.

Secinājums

Pagaidām mākslīgais intelekts drīzāk paliek instruments, nevis drauds. Taču pētnieki brīdina: ja to izmantot kā palīgu — tas stiprina cilvēka iespējas. Ja gan uz to pilnībā pārliek domāšanu, atmiņu un lēmumu pieņemšanu, smadzenes var pakāpeniski zaudēt prasmes, kas veidojušās miljoniem evolūcijas gadu. Un tieši tas šodien arvien vairāk uztrauc neirobiologus.

Sanāk, ka galvenais jautājums jau nav par to, cik gudrs kļūs MI, bet gan par to, cik gudri paliksim mēs paši.