LG televizori un monitori noklausās visas jūsu sarunas, lai apmācītu MI

Uzņēmums LG saskāries ar kritikas vilni pēc lietotāja līguma atjaunināšanas saviem televizoriem un spēļu monitoriem. Iemesls bija jauna politika, saskaņā ar kuru ierīču īpašniekiem, kas izmanto ar MI darbināmas balss vadības funkcijas, pašiem jābrīdina ģimenes locekļi un viesi, ka viņu balsis var tikt ierakstītas un apstrādātas.

Attiecīgais punkts parādījās LG pakalpojumu lietošanas noteikumos. Tajā teikts, ka lietotājam jāsaņem nepieciešamās trešo personu piekrišanas un jāinformē visi, kuru balsis ierīce varētu ierakstīt. Šāds formulējums ir saistīts ar konfidencialitātes un sarunu noklausīšanās likumu ievērošanu, tomēr tieši tas lietotāju vidū izraisīja vētrainu reakciju.

Īpašas bažas radīja tas, ka balss datu apstrāde tiek izmantota MI funkciju darbībai un var tikt izmantota arī to turpmākai pilnveidošanai. Vienlaikus balss asistenta atspējošana pasargā ierīci no noklausīšanās ar mikrofonu, taču liedz īpašniekam izmantot balss ievadi un dažas viedās funkcijas. Turklāt atteikšanās instalēt jaunus atjauninājumus nozīmē, ka nākotnē nebūs pieejami drošības labojumi, kas pats par sevi rada papildu riskus.

Lietotāju neapmierinātību vēl vairāk pastiprināja kāds cits incidents. LG spēļu monitoru īpašnieki ziņoja, ka pēc ierīču pievienošanas Windows datoriem automātiski tika instalēta uzņēmuma programmatūra LG Monitor App Installer, bet dažos gadījumos — arī McAfee Scam Detector. Daudzi uzskatīja, ka šāda instalēšana bez skaidras piekrišanas nav pieļaujama, un tas tikai pastiprināja aizdomas par uzņēmuma datu vākšanas politiku.

Sociālajos tīklos un forumos lietotāji masveidā kritizē jaunos noteikumus, dēvējot tos par mēģinājumu pārlikt atbildību par iespējamiem konfidencialitātes pārkāpumiem uz tehnikas īpašniekiem. Daži jau paziņojuši, ka plāno pilnībā atvienot savus televizorus no interneta vai atteikties no iebūvēto MI funkciju izmantošanas.

Publikācijas sagatavošanas brīdī LG oficiāli nebija komentējusi izskanējušās pretenzijas. Tomēr šis stāsts no jauna pievērsa uzmanību jautājumam par to, cik tālu viedās elektronikas ražotāji drīkst iet lietotāju datu vākšanā mākslīgā intelekta attīstības vārdā.