Jūsu iemīļotais blogeris var izrādīties neironu tīkls: atklāta jauna zīmolu shēma

The Guardian izmeklēšana parādīja, ka reklāmas tirgus nemanāmi ir ienācis jaunā ērā. Arvien vairāk uzņēmumu reklamē preces ar pilnībā ģenerētu MI ietekmes personu palīdzību, vienlaikus nepaziņojot auditorijai, ka cilvēku kadrā patiesībā nekad nav bijis. Turklāt daudzas aģentūras un sadarbības partneri paraksta neizpaušanas līgumus (NDA), lai neviens nerunātu par šādām reklāmas kampaņām.

Kā darbojas shēma

Vēl pavisam nesen zīmoli sadarbojās ar īstiem blogeriem: īrēja studijas, algoja fotogrāfus, operatorus, vizāžistus un montāžas speciālistus. Šodien to visu var aizstāt viens cilvēks ar piekļuvi moderniem ģeneratīvajiem neironu tīkliem.

Izmeklēšanas dati liecina, ka aģentūras vai nu rada pilnīgi jaunus digitālus tēlus, vai ģenerē MI dubultniekus esošiem modeļiem un blogeriem. Pēc tam tās zīmoliem sagatavo reklāmu, kas izskatās kā parasts lietotāju veidots saturs (UGC): atsauksmes, preču izpakošana, stāsti no ceļojumiem vai video «no ikdienas dzīves». Skatītājam šādi video praktiski neatšķiras no īstiem.

Kāpēc uzņēmumi to dara

Atbilde ir ļoti vienkārša — nauda.

Pilnvērtīga reklāmas filmēšana var maksāt desmitiem tūkstošu dolāru. Jāapmaksā speciālistu komanda, vietas noma, loģistika, modeļu honorāri un turpmāka materiālu apstrāde.

MI ļauj līdzīgu rezultātu iegūt burtiski dažu stundu laikā. Nav jāmeklē aktieri, jāsaskaņo grafiki, jāuztraucas par modeļu slimībām vai jāatliek filmēšana. Digitālais tēls vienmēr ir pieejams, nekad neprasa honorāra paaugstinājumu un nenonāks skandālā.

Tāpēc daudzi uzņēmumi izmanto MI ne tikai reklāmas ideju testēšanai, bet arī pilnvērtīgām mārketinga kampaņām. Piemēram, interjera dizaina lietotnes izstrādātājs Maket atzina, ka patiešām eksperimentējis ar MI ietekmes personām, popularizējot savus pakalpojumus.

Viss tiek turēts slepenībā

Vispretrunīgākā izmeklēšanas daļa tieši attiecas uz slepenību.

MI satura veidotāji pastāstīja The Guardian, ka pasūtītāji pieprasa parakstīt NDA, kas aizliedz atklāt mākslīgā intelekta izmantošanu.

Pēc digitālo tēlu radīšanas speciālistes Klarisas Mensbridžas teiktā, daži lieli zīmoli jau saņem 40–60% satura tieši ar ģeneratīvā MI palīdzību. Tajā pašā laikā publiski uzņēmumi dod priekšroku izlikties, ka video ir uzņēmuši parasti cilvēki.

Kāpēc tas rada satraukumu

Problēma nav tikai tajā, ka reklāmas tēli nav īsti.

Galvenais risks ir robežas izzušana starp reāliem cilvēkiem un digitāliem avatāriem. Lietotājs atver Instagram vai TikTok, redz «parastu cilvēku», kurš sirsnīgi iesaka preci, un nenojauš, ka šis cilvēks ir pilnībā radīts algoritma.

Situāciju saasina britu organizācijas Which? pētījums: apmēram 70% cilvēku nespēja pareizi atšķirt īstus video no ģenerētiem. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lietotāju jau vairs nespēj paši noteikt, kurš atrodas ekrāna otrā pusē.

Likumdošana pagaidām netiek līdzi tehnoloģijām

Lielbritānijā īpašu prasību marķēt šādu reklāmu pagaidām nav. Reklāmas uzraugs ASA paziņo, ka MI izmantošana pati par sevi nav aizliegta, ja reklāma nemaldina patērētājus.

Eiropas Savienības valstīs situācija sāk mainīties. No 2026. gada augusta stājas spēkā AI Act noteikumi, kas pieprasa apzīmēt ar MI ģenerētus attēlus, video un citu līdzīgu saturu. Tiesa, šo noteikumu efektivitāte vēl tikai būs jāpārbauda.

Ko tas nozīmē nākotnei

Stāsts par MI ietekmes personām vairs nav atsevišķu uzņēmumu eksperiments, bet gan jauna tirgus tendence. Biznesam tas nozīmē strauju izmaksu samazinājumu un iespēju radīt praktiski bezgalīgu reklāmas apjomu. Lietotājiem — arvien sarežģītāku uzdevumu atšķirt īstu ieteikumu no digitālas simulācijas.

Ja agrāk jautājums skanēja: «Vai šis blogeris tiešām lieto šo produktu?», tad tagad parādās jauns: **«Vai šis blogeris vispār eksistē?»**